Adatas kokss ir koksa veids, kam ir ievērojama anizotropija gan no makroskopiskajām, gan mikrostrukturālajām īpašībām. Tas tiek nosaukts tāpēc, ka tās daļiņas pēc sasmalcināšanas ir tievas, adatām līdzīgas formas. Šī anizotropija atspoguļo augstu kārtības pakāpi tās molekulārajā struktūrā, kā rezultātā rodas lieliska grafitizācija.
Piemēram, ogļu darītāja bāzes adatas kokss pēc grafitizācijas 2800 grādu laikā uzrāda starplayer atstarpi (DOM) 33,57 nm un grafitizācijas grāds 96,5%. Adatas kokss piedāvā arī virkni priekšrocību, ieskaitot zemu termisko izplešanos, zemu porainību, zemu sēra saturu, zemu pelnu saturu, zemu metālu saturu un augstu elektrisko vadītspēju. Tās grafitizētajiem produktiem ir lieliska ķīmiskā stabilitāte, izturība pret koroziju, augstu siltumvadītspēju un lielisku mehānisko izturību gan zemā, gan augstā temperatūrā.
Adatu kokss, augstas kvalitātes oglekļa izejviela, kas ir enerģiski attīstīta kopš 70. gadiem, galvenokārt tiek izmantota, lai ražotu lieljaudas (HP) un īpaši lielas enerģijas (UHP) grafīta elektrodus, kā arī speciālus oglekļa produktus elektriskai krāsnai tērauda ražošanai. To var izmantot arī, lai ražotu augstas kvalitātes sukas, baterijas, tērauda ražošanas līdzekļu veidotājus un augstas temperatūras ugunsizturīgus materiālus. Izmantojot HP vai UHP elektriskās krāsnis tērauda ražošanai, kausēšanas laiku var saīsināt par 30% līdz 50% un ietaupīt no 10% līdz 20% no elektrības, kā rezultātā tas gūst ievērojamus ekonomiskus ieguvumus.
Adatu koksa pētījumi manā valstī sākās 1980. gados. No 1979. līdz 1985. gadam tādas institūcijas kā Sinopec Pētniecības institūts naftas ķīmijas tehnoloģijas veica nerimstošu procesu pētījumu un tehnoloģisko attīstību attiecībā uz naftas adatu koksu, savukārt Sinosteel Anshan siltumenerģijas pētniecības institūts izpētīja ogļu bāzes koksu.

